Vārds "ābols" mūsdienu ķīniešu valodā ir cēlies no sanskrita, kas ir sava veida auglis, kas minēts senindiešu budistu svētajos rakstos, vispirms saukts par "pinpo", bet vēlāk to aizņēmis ķīnieši, un tam ir "pingbo", "ābolu (ābolu) po". un citi raksti. Lauksaimniecības grāmatā "Qunfang Spectrum and Fruit Spectrum" Wanli periodā Ming dinastijas laikā ir ieraksts "ābols", kurā teikts: "Ābols, no ziemeļu zemes, Yan Zhao ir īpaši labs." Seko Linqi ķermenis. Koka ķermenis ir taisns, lapas ir zaļas, kā mežam un lielas, un augļi ir kā bumbieri un gludi. Neapstrādāts zaļš, vārīts ir pa pusei sarkans un pa pusei balts, vai viss sarkans, gluda un jauka spēle, smaržo pāris soļus. Priedes salda garša, termiski neapstrādāti ēd kā vate, pārgatavojušies un smilšaini, vislabāk ir tikai astoņi vai deviņi vārīti." Daudzi Ķīnas lauksaimniecības un augļu koku vēstures eksperti uzskata, ka tas ir agrākais vārda lietojums " ābols" ķīniešu valodā.
Ķīnas vietējos ābolu augus senatnē sauca arī par "citrusaugļiem" vai "Ringo". Li Šidžens teica: "Citrusaugļi un Lin Yong, viena veida un divu veidu koki ir ļoti līdzīgi Lin Yong un lieli. Ir trīs krāsas balta, sarkana un ciāna, balta ir vienkārša, sarkanā ir danqi, un zaļais ir zaļais mandarīns" un "Linqiao, tas ir, mazs un apaļš citrusauglis, tā veidi ietver zeltaino Ringo, sarkano Linqiao, ūdens Linqiao, medu Linqiao un melno Linqiao, kas visi ir nosaukti to krāsas un krāsas dēļ. garša." Un "Food Materia Medica" arī teikts, ka "ir trīs veidu Lin Yong, lielais vecākais ir Lins, apaļais ir Lins un mazais ir savelkošs". "Ķīnas kultūras ietekmē japāņu vārds "ringo" ir ābols. Taivānā daži taivāniešu valodā runājošie lieto arī japāņu vārdu "rin-go".